21. aprīlī Igaunijas vēstniecībā Rīgā pēc ilgāka pārtraukuma tika atklāta mākslas izstāde, kurā šoreiz apskatāmi ievērojamās igauņu grafiķes Agates Vēberes (1901-1988) darbi. Izstāde būs apskatāma līdz jūnija beigām, ar to varēs iepazīties vēstniecības darba laikā. Interesentus lūdzam iepriekš sazināties ar vēstniecību, lai vienotos par precīzu apmeklējuma laiku.
Agate Vēbere ir viena no visu laiku izcilākajām igauņu māksliniecēm. Viņas darbs tika novērtēts jau pirms kara, dzimtenē viņa atkal kļuva plašāk pazīstama 20. gadsimta 70. un 90. gados. Vēberes skarbā, godīgā, jūtīgā un tehniski ļoti augsta līmeņa grafika atspoguļo gan smagumu, gan ilgas pēc pilnības igauņa dvēselē. Viņas mākslinieciskais vēstījums ir sāpīgi ekspresīvs, izvairoties no dekoratīviem efektiem.
Agate Vēbere (dzimusi Kanto) ir dzimusi Tallinā 1901. gada 23. februārī. Viņas māsa Auguste (pēc laulībām uzvārds Rude) vēlāk dzīvoja netālu no Rīgas, Mellužos, un Agate ar viņu uzturēja korespondenci no Ņujorkas. Māsas mācījās privātskolās un Agate guva ļoti labu mākslas izglītību, sākumā no 1919. līdz 1921. gadam mācoties Ants Laikmaa studijas skolā. 1927. gadā viņa apprecējās ar talantīgo gleznotāju Kuno Vēberu (1898–1929), kura ietekmē Agates interese par vācu ekspresionismu kļuva dziļāka. Diemžēl sieviete drīz vien kļuva par atraitni, esot vien 27 gadus veca.
1933.–1938. gadā Agate Vēbere studēja Tartu Augstākajā mākslas skolā Pallas un pabeidza to kā grafiķe. Pēc tam viņa bija Igaunijā jau atzīta māksliniece līdz 1944. gadam, kad Tallinas marta bombardēšanas laikā tika nopostīta viņas mājvieta. Ar Vācijas stipendiju Agate devās papildināt zināšanas Eiropas grafikas galvaspilsētā Vīnē, sekoja gadi bēgļu nometnēs Vācijas rietumos. 1949. gadā Agate Vēbere pārcēlās uz dzīvi ASV un tajā pašā gadā viņu uzņēma Amerikas grafiķu biedrības SAGA locekļu rindās. Viņa turpināja savu mākslinieces ceļu, sadzīvojot ar bēgļu dzīves vientulību un izdzīvošanas vārdā cīnoties skarbas konkurences apstākļos. No 1960. gada viņa dzīvoja nelielā dzīvokļa studijā Ņujorkā, Manhetenā. Gūstot atzinību kā māksliniece, Vēbere nemainīja Tartu apgūto skarbo mākslas valodu, bet gan turpināja to padziļināt un pilnveidot trimdā. Papildus gravīrām, īpaši ir arī viņas lielās ksilogrāfijas. Viena no tām, “Eņģelis” (1961), pārstāvēja ASV mākslu starptautiskā ceļojošā izstādē. Agate Vēbere nomira 1988. gada 8. aprīlī Ņujorkā. Viņa ir apbedīta Tallinas Rahumē kapsētā.
Būtisks papildinājums Igaunijas valsts muzejiem un privātajām kolekcijām bija Vēberes mākslas mantojums, kas Igaunijā nonāca 2016. gadā. No 2018. gada decembra līdz 2019. gada maijam Tallinas KUMU muzejā bija vērienīga viņas personālizstāde “Agate Vēbere. Zināma, bet tomēr nezināma.”