Igauņu biedrības
Visaktīvākā Latvijas Igauņu biedrības dzīve vienmēr ir bijusi Rīgā. Jau 1880.gadā nodibināja dziedāšanas biedrību “Imanta”, kas apvienoja igauņu inteliģenci un amatniekus. Biedrībai bija sava bibliotēka ar vairāk nekā 2000 grāmatām igauņu valodā.
Darbojās arī vingrošanas biedrība “Aaberg”, igauņu studentu korporācija “Vironia”, Rīgas Igaunijas preču patērētāju sabiedrība, u.c.
Uz 1900.gadā dibinātās Igaunijas Atturības biedrības pamata pēc advokāta Jiri Jāksona un Atturības biedrības aktīvista Karla Karpa iniciatīvas 1908.gadā tika izveidota visu Rīgas igauņu apvienošanai paredzēta Rīgas Igauņu Izglītības un Palīdzības biedrība, kuras tiesību pārmantotāja ir Latvijas Igauņu biedrība, kas darbojas arī šodien. Par biedrības pirmo vadītāju kļuva Jiri Jāksons, kas vēlāk bija Igaunijas Republikas valsts vecākais un ilggadējs Igaunijas Bankas prezidents.
Biedrība rīkoja kursus, sapulces un saviesīgus vakarus, ļoti aktīvi darbojās koris, teātris un citi interešu pulciņi. Savā laikā Rīgas biedrībās ir aktīvi darbojušies tādi pazīstami igauņi kā Kārels Einbunds (Ēnpalu), Konstantins Petss, Eduards Vilde, Augusts Kicbergs, Ernsts Enno, Aleksanders Hellats, Marts Rauds u.c.
Par tā laika Rīgas igauņu aktivitāti un pārticību liecina 1913.gadā Āgenskalnā (Hagensberg), Nometņu ielā 62 par ziedojumiem un aizņēmumu uzceltais lielais sešstāvīgais biedrības nams. Šis laiks bija biedrības lielākā uzplaukuma laiks, kad aktīvo biedru skaits sasniedza 540.
Tā kā Latvijas Republikā dzīvojošajiem igauņiem nebija mazākumtautības statusa un no tā izrietošo tiesību, dažas mazākas biedrības un skolas tika slēgtas 20.gados. Rīgas Igauņu biedrība turpināja savu darbu līdz 1939.gadam. Padomju okupācijas gados oficiāla igauņu organizācija Latvijā neeksistēja.
Sākot no 18.gs. Rīgā darbojas igauņu luterāņu draudze un no 19.gs. igauņu pareizticīgo draudze. Pēdējā pārtrauca savu darbību 1918.gadā sakarā ar dalībnieku trūkumu. Luterāņu draudze oficiāli turpināja savu darbību pat padomju laikā. Otra igauņu luterāņu draudze darbojās Alūksnē.
Pirmais laikraksts igauņu valodā Rīgā bija “Igauņu draudzes avīze”, kuru 1914.gadā, kopā 12 numurus, izdeva igauņu draudzes mācītājs Teodors Tallmeisters. 1928.gadā biedrība sadarbībā ar “Postimees” sāka izdot laikrakstu “Läti Eestlane” (“Latvijas Igaunis”), kas sākumperiodā iznāca vienreiz nedēļā, vēlāk reizi mēnesī, bet tā izdošana tika pārtraukta pēc 11.numura.
Ārpus Rīgas visaktīvākā igauņu sabiedriskā dzīve noritēja Alūksnē, kur 1907.gadā tika dibināta Igauņu Izglītības biedrība, pirmā tāda veida biedrība Latvijā. Igauņu kultūras biedrības darbojās arī citās pierobežas apdzīvotajās vietās, piemēram, Apē, Liepnā un Veclaicenē. Lauku reģionos igauņi tomēr asimilējās ļoti ātri.