Ekselences,
dāmas un kungi
dārgie draugi!
Ļaujiet jūs sirsnīgi sveikt Igaunijas Republikas 102. gadadienā. Mūsu pašreizējais neatkarības periods ir jau daudz ilgāks nekā laikā starp abiem pasaules kariem. Mums ir daudz sasniegumu, ar kuriem varam lepoties, lai gan 20. gadsimta laikā kopā ar savām likteņa biedrēm Latviju un Lietuvu esam mērojuši diezgan sarežģītu ceļu. Esam spējuši veiksmīgi izmantot unikālās iespējas, atjaunojot Igaunijas neatkarību, kļūstot par ES un NATO dalībvalstīm. Tādēļ varam teikt, ka mūsu tauta šodien ir spēcīgāka un valsts ir aizsargāta labāk nekā jebkad iepriekš. Mūsu dzīves līmenis strauji aug un uzlabojas cilvēku dzīves kvalitāte, kā arī 50 gadus ilgušais okupācijas mantojums kļūst par pagātnes lappusi. Mūsu nacionālā kultūra plaukst – nekad agrāk nav iznācis tik daudz grāmatu igauņu valodā, mūsu mūzika ir guvusi starptautisku atzinību un tā tālāk.
Februāra sākumā svinīgi noslēdzām Igaunijas valsts jubilejas gadu, atzīmējot 100 gadus kopš Tartu miera līguma un dienas, kad Padomju Krievija atzina mūsu neatkarību de iure. Savam otrajam gadsimtam Igaunija dodas pretim kā starptautiski godāta valsts ar pozitīvu tēlu. Īsā laikā esam kļuvuši par vienu no līderiem un paraugiem e-pārvaldības un digitālo inovāciju jomā. Saskaņā ar PISA pētījumiem Igaunijas skolu izglītības kvalitāte ir viena no labākajām pasaulē. Vienlaicīgi mūsu panākumu stāsts pēc neatkarības atjaunošanas apstiprina, ka gandrīz nevienu problēmu mūsdienu pasaulē nav iespējams atrisināt, noslēdzoties sevī. Mūsu brīvības un attīstības nodrošinājums ir starptautiskā sadarbība, attiecību ar sabiedrotajiem un partneriem attīstīšana.
Kopš šī gada sākuma Igaunija kā vēlēts loceklis piedalās ANO Drošības padomes darbā. Dalība šajā ietekmīgajā lokā padara Igauniju uz pasaules kartes lielāku, kopumā stiprinot mūsu pašu drošību. Drošības padomē Igaunija iestājas par to, lai starpvalstu attiecībās būtu vienoti noteikumi un vienošanās. Mūsu valstiskuma 100 gadi ir parādījuši, cik svarīgas ir starptautiskās tiesības tieši mazajām valstīm. Igaunijai ANO ir svarīga arī dalīšanās e-valsts pieredzē, klimata un vides jautājumi.
Reģionālā līmenī Igaunija 2020. gadā koordinē darbību divos formātos – Baltijas Ministru Padomes un Ziemeļvalstu-Baltijas sadarbību. Tie ir mūsu tuvākie kaimiņi, ar kuriem mums ir kopīgas vērtības, kopīgs vēstures un kultūras mantojums. Mums ir līdzīgs skatījums arī uz mūsu reģiona drošības jautājumu risināšanu, aizvien vairāk sadarbojamies arī aizsardzībā. Ziemeļu un Baltijas valstu ciešās ekonomiskās attiecības palīdz atbalstīt mūsdienīgus infrastruktūras savienojumus. Nesen tika atvērts Igaunijas-Latvijas-Somijas vienotais gāzes tirgus. Turpinām strādāt, lai līdz 2025. gadam sinhronizētu Baltijas valstu elektrotīklus ar kontinentālās Eiropas elektrosistēmu, kā arī, lai mūsu dzelzceļa tīkla attīstīšanas lielais projekts Rail Baltica turpinātos bez kavējumiem. Plašus pārkārtojumus mūsu ekonomikā un sabiedrībā nesīs mērķis sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Arī šeit Ziemeļu un Baltijas valstīm ir daudz sadarbības iespēju, piemēram, attīstot pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektus.
Runājot par reģionālo sadarbību, jāpiemin arī Igaunijas dalība Trīs jūru iniciatīvā. Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir padarīt efektīvākus Centrālās un Austrumeiropas valstu savstarpējos enerģijas, transporta un digitālos savienojumus. Šī gada jūnijā Igaunija Tallinā organizēs Trīs jūru samitu, kas ir viens no gada svarīgākajiem ārpolitiskajiem notikumiem.
Arī divpusējā diplomātijā meklējam jaunus veidus, kā padarīt savu valsti redzamāku un palielināt tās atpazīstamību. Viens no piemēriem ir Igaunijas Ārlietu ministrijas plāns attīstīt jaunu vēstniecības ēku Rīgas vecpilsētā, par ko vairāk dzirdēsit nākamajos gados. Vēlamies, lai divas draudzīgas kaimiņtautas – igauņi un latvieši – vēl labāk iepazītu viena otru. Pateicamies Latviešu biedrības namam, kurš šogad atzīmē iesvētīšanas 150. gadskārtu, par iespēju februārī iepazīstināt ar Igaunijas mākslu – Baltajā zālē vēl šonedēļ ir apskatāma gleznojumu uz zīda izstāde. Pieņemšanā varēsit iepazīt Igaunijas mūsdienu virtuvi.
Vēlu jums visiem skaistu svētku vakaru! Paldies.