2025.03.26. Foto: www.janisphoto.com
Šodien aprit tieši gads kopš dienas, kad Igaunijas un Latvijas prezidenti svinīgi atklāja jauno Igaunijas Republikas vēstniecības ēku Rīgā, kuru gaidījām vairāk nekā gadsimtu.
Pirmā Igaunijas vēstniecības ēka Latvijā tika iegādāta 1921. gadā Skolas ielā 13. Jau pirmā vēstnieka Aleksandra Hellata laikā bija iecerēts iegādāties jaunu vēstniecības ēku, jo esošā ēka neatbilda vēstniecības vajadzībām – tā bija dzīvojamā ēka, kas tikai pielāgota vēstniecības darbam. 1939. gadā tika pabeigts projekts, un drīzumā bija paredzēts sākt būvdarbus, taču karš un tam sekojošā okupācija neļāva šo plānu īstenot. 1940. gadā okupācijas vara slēdza vēstniecību uz vairāk nekā piecdesmit gadiem. Pēc neatkarības atjaunošanas Igaunija atguva bijušo vēstniecības ēku Skolas ielā, uz kuru vēstniecība pārcēlās 1994. gadā.
2007. gadā tika pieņemts lēmums būvēt jaunu vēstniecības ēku Vidus ielā, taču ekonomiskās krīzes dēļ šis plāns netika īstenots. 2019. gada beigās tika iegādāts pašreizējais zemesgabals kopā ar ēku. Būvdarbi sākās 2023. gadā, un 2025. gada 26. martā tika atklāta jaunā vēstniecības ēka, noslēdzot projektu, kas ilga vairāk nekā gadsimtu.
2007. gada arhitektūras konkursa dalībnieks poētiski aprakstīja vēstniecības būtību:
Vēstniecība nav tikai ēka.
Tā ir zīme … zīme, kas norāda uz citas kultūras telpu.
Tā ir citāda, nedaudz sveša, mazliet neizprotama.
Tā ir atvērta, bet neuzbāzīga.
Tā ir pašpārliecināta, bet ne augstprātīga.
Tā ir ziņkārīga, bet pietiekami atturīga.
Tā nav runīga,
bet vienmēr atbild.
Un tomēr tā ir vienkārši ēka,
kā simtiem citu ēku pilsētā,
kurā tiek aizpildīti dokumenti,
notiek sanāksmes,
tiek uzņemti viesi.
Šeit satiekas
cēlums un vienkāršība,
īpašais un ikdiena.
Vēstnieks Ēriks Marmei savā runā pirms gada teica:
“ Mūsu jaunā vēstniecība nav tikai ēka, tā simbolizē stipro un noturīgo saikni, ko esam gadu gaitā izveidojuši. Tā ir mūsu kopīgo vērtību bāka – brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma.
Saiknes starp Igauniju un Latviju nav tikai diplomātiskas; tās ir arī personiskas, kultūras un vēsturiskas. Mēs atrodamies vienā telpā gan fiziski, gan garīgi. Latvijas politiķis Arturs Alberings reiz teica: “Bez Latvijas nav Igaunijas un bez Igaunijas nav Latvijas.” Igaunijas diplomāts Karl Robert Pusta to izteica poētiskāk: “Ja vienam sāp vēders, arī otram ir slikti ap dūšu.”
Tā ir kopīga vēsture, kopīgas ciešanas, asinis un asaras. Bet arī kopīga cīņa, spēks un panākumi. Mūsu sadarbība drošības, ekonomiskās attīstības, vides aizsardzības un digitālās inovācijas jomā ir piemērs tam, ko iespējams sasniegt, kad apvienojas tautas ar kopīgiem mērķiem un centieniem.
Šī vēstniecība kalpo kā centrs turpmākai mūsu sadarbības stiprināšanai, balstoties uz jau esošajiem projektiem un radot jaunas iespējas inovācijai, kultūras apmaiņai un savstarpējam ieguvumam. Jaunajā ēkā atrodas arī Igaunijas Uzņēmējdarbības centrs, kas Igaunijas uzņēmējiem un investoriem piedāvā jaunas iespējas ienākt Latvijas tirgū, bet Latvijas uzņēmējiem – Igaunijas tirgū.”
Ir liels prieks, ka arī nozares eksperti ir atzīmējuši, cik veiksmīga ir bijusi Igaunijas vēstniecības jaunās mājas pārbūve: vēstniecības ēka iekļuva Latvijas Arhitektūras gada balvas finālā (tam tika sagatavots ēkas iepazīšanās video), kā arī ieguva Latvijas Būvniecības gada balvas 2025 2. vietu pārbūvju kategorijā.
Jaunā ēka ir ļāvusi vēstniecībai uzņemt daudz vairāk viesu nekā iepriekš un organizēt daudzveidīgākus pasākumus. Zemāk var iepazīties ar fotogaleriju, kas sniedz isekatu jaunajā ēkā notikušajos pasākumos.