Šodien pirms simt gadiem pirmais Igaunijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Hellats iesniedza savas akreditācijas vēstules

Šodien pirms simt gadiem pirmais Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Hellats iesniedza savas akreditācijas vēstules Latvijas prezidentam Jānim Čakstem. Savu uzrunu Latvijas prezidentam Igaunijas vēstnieks nosūtīja arī uz Tallinu.

Igaunijas vēstnieka uzruna Latvijas prezidentam 1921. gada 22. martā, nododot akreditācijas vēstuli 

Prezidenta kungs!

Laikā, kad es Jums, Prezidenta kungs, pasniedzu savu akreditācijas vēstuli, var ar apmierinājumu konstatēt, ka abu valstu sabiedrības valstiskā līmenī ir bez izņēmumiem, reti sastopamā vienprātībā paudušas savu pārliecinošu gribu, lai abu valstu stiprās saites tiktu sietas ikvienā jomā, gan ekonomiskā, gan politiskā, gan arī kultūras.

Pašreizējā laikā ikviena valsts, pretēji visiem attīstības un sekmēšanās likumiem, ir spiesta kādu laiku savas vajadzības segt no savas zemes avotiem, kas ir jo grūtāk, jo mazāka ir konkrētā valsts. Mēs esam lieli savas gribas panākšanā, bet mēs sevi nemaldinām par savas valsts lielumu un vien mums pašiem radīt vienam otram jo lieliskākus dzīves apstākļus, ar jo ciešākām saitēm ir caurvīta mūsu ekonomiskā, politiskā un kultūras dzīve. Lai robežas šeit nav kavēklis.  To dziļi sajūt mūsu tauta, ir skaidri sapratusi mūsu sabiedrība, to atspoguļo arī prese.

Bet viena lieta ir gribēt, otra – vēlmes ieviest dzīvē; nav viegli divu valstu intereses saskaņot un mums nevajadzētu būt izbrīnītiem, kad pēc sajūsmas saucieniem dažkārt kļūs sadzirdama nepacietība, pārmetumi un rūgtas balsis, sevišķi, kad piepalīdz naidīgi spēki, kuriem mūsu apvienošanās kā skabarga acī. Šīs grūtības ir pašiem pilnībā jāizprot, tām nav mūs jābiedē; tādu grūtību, kuras mēs nevaram pārvarēt, nedrīkst būt, ja mūsu pašu valstu likteni negrib pārbaudīt.

Mana valdība ir man teikusi: ej uz Latviju un vēsti, ka Igaunija vēlas ar Latviju godīgi un taisnīgi iet roku rokā, dalīties labā un sliktā, un paziņo, ko Latvija uz to atbild.

Prezidenta kungs, es esmu nācis Jums to pavēstīt un ne tikai pavēstīt, bet es un mans pēctecis pēc mūsu tautas vēlmes var tā šeit arī strādāt.

Ar vislielāko cieņu

Hellat

Igaunijas vēstnieks Latvijā

Vēstule rakstīta Rīgā, 1921. gada 24. martā