Pieminekļi kopīgai cīņai par neatkarību

Drošības situācija šodien atgādina par latviešu un igauņu kopīgajām cīņām par neatkarību pirms vairāk nekā 100 gadiem. Ir grūti pārvērtēt 1919. gada vasarā Ziemeļlatvijā notikušo Brīvības kara kauju pret landesvēru nozīmi Igaunijas un Latvijas brīvības sasniegšanā. Šī kara lielāko uzvaru Cēsu (Võnnu) kaujās 1919. gada 23. jūnijā mēs šodien svinam kā uzvaras svētkus.

Man kā Igaunijas vēstniekam bija liels prieks redzēt, ka kopīgajās kaujās kritušo piemiņa Latvijā tiek godam turēta cieņā. Cēsu kaujās krita 103 karavīri un 7 virsnieki, ievainoti tika 272 karavīri un 7 virsnieki. Uzvarai sekojošajās kaujās pie Rīgas igauņu zaudējumi bija gandrīz 100 kritušie un 200-300 ievainotie. Esmu pateicīgs Latvijai, ka ar savu dzīvi maksājušo karavīru varoņdarbi ir godam iemūžināti daudzviet Ziemeļlatvijā.

1924. gada 16. novembrī Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste atklāja Brīvības kara Uzvaras pieminekli Cēsu Vienības laukumā. Padomju okupācijas sākuma gados piemineklis tika iznīcināts. 1998. gadā šajā pašā vietā tika uzstādīts atjaunotais piemineklis, kuru svinīgi atklāja Latvijas valsts prezidents Guntis Ulmanis un Rīgikogu priekšsēdētājs Tomass Savi. Pieminekļa atjaunošanas iniciatori bija labs kolēģis Jiri Trejs no Ārlietu ministrijas un liels igauņu draugs, Ērgļa krusta zelta krusta kavalieris Māris Niklass. Šo abu vīru nepagurstošā enerģija un pārliecināšanas spējas padarīja iespējamu jauna pieminekļa izveidi un ātru atklāšanu. Uz pieminekļa ir plāksne latviešu un igauņu valodā “No zobena saule leca. Saviem kritušiem varoņiem”.

Pēc Cēsu pilsētas un pilsētas mēra, joprojām amatā esošā Jāņa Rozenberga, laba mūsu partnera iniciatīvas, 2015. gadā tika ieviesta ikgadēja tradīcija: katru gadu 22. jūnijā Pirtsupītes ielejā ar brīvprātīgo atbalstu norisinājās Cēsu kauju rekonstrukcijas. Iesaistījās dalībnieki gan no Latvijas, gan Igaunijas. Kauju rekonstrukcijas gadu no gada auga augumā un kulmināciju sasniedza 2019. gadā, kauju 100. gadadienā, kad tajās piedalījās Igaunijas un Latvijas prezidenti Kersti Kaljulaida un Raimonds Vējonis.

Piemiņas zīmes Brīvības karā kritušajiem igauņu karavīriem var atrast ne tikai Cēsīs, tās ir arī Plācī, Liepā, Veselavā, Raunā, Stalbē, Mazsalacā (Väike-Salats), netālu no bijušās Līvu pagastmājas. Turpat netālu no Līvi mežā atrodas vienkāršs koka krusts nezināmam kritušam igauņu karavīram. Salaspilī var atrast pat divus pieminekļus. Uz Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcas sienas atrodas piemiņas plāksne Viljandi skolnieku rotas ierindniekam Viktoram Andersonam, kurš krita baznīcas tornī 1919. gada 26. maijā. Strenču tuvumā atrodas Igaunijas Bruņuvilcienu divīzijas priekšnieka, kapteiņa Antona Irva piemineklis. Irvs kritis 1919. gada 27. aprīlī un apglabāts Brīvības karā kritušo brāļu kapos Viljandi. Savā kā vēstnieka periodā man izdevās apmeklēt visas šīs vietas. Tas, cik labi tiek uzturēti mums dārgie pieminekļi, sildīja sirdi.

Landesvēra karš noslēdzās ar Strazdumuižas pamieru, kas tika noslēgts Rīgā, Juglas apkaimē 1919. gada 3. jūlijā. Mūsdienās piemiņas akmens iezīmē tā skolas nama atrašanās vietu, kurā pamiers tika noslēgts. Akmens diezgan viegli pamanāms, iebraucot Rīgā no Tallinas puses.

Strādājot Latvijā, katru dienu sajutu, cik cieši ir savijušās mūsu valstu vēstures. Kopīgo pagātni palīdz atcerēties kopīgie pieminekļi, kuri Latvijā ir atrodami patiesi lielā skaitā.

Tenis Nirks (Tõnis Nirk), Igaunijas Republikas vēstnieks Latvijā (2014-2018)

Fotogrāfijas: Cēsu novads; Igaunijas prezidenta kanceleja