Tomass Tīvels bija Igaunijas vēstnieks Latvijas Republikā 1994.-1998. gadā, viņa atmiņas par vēstnieka laiku Rīgā:

ASV prezidenta Bila Klintona vizīte Rīgā un tikšanās ar trīs Baltijas valstu prezidentiem 6.06.1994.

Klintons Rīgā pavadīja tikai septiņas stundas, bet tā bija nozīmīga pirmā vizīte: neviens ASV prezidents pirms viņa nebija apmeklējis Baltijas valstis. Programmā bija ASV prezidenta tikšanās ar rīdziniekiem pie Brīvības pieminekļa, četru prezidentu tikšanās Vecrīgā, kā arī prezidentu preses konference. Noklausīties Klintona uzrunu saulainajā dienā ieradās aptuveni 40 000 cilvēku. Brīvības laukumā bija redzami plakāti un grafiti, kuru vēstījums bija “Krievi, ejiet mājās!” dažādās versijās. Pēcpusdienā, kad Klintons tikās ar trīs Baltijas valstu prezidentiem, Lennarts Meri viņam pasniedza vēstuli nodošanai Jeļcinam.

No vizītes atmiņā palika ASV prezidenta apsargāšana, sākot ar ierašanos lidlaukā, pārvietojoties Rīgā, līdz pat prombraukšanai. Kopā ar prezidentu pavadošo ārlietu ministru Jiri Luiku pilnībā izbaudījām šo iespaidīgo un profesionālo darbu. Mūsu prezidents, kā vienmēr, mirdzēja preses konferencē, kas norisinājās angļu valodā. BBC žurnālists izteica vēlmi kaut ko jautāt prezidentam Meri. Kad painteresējās, kādēļ viņš kavējas un neuzdod jautājumu, žurnālists atbildēja, ka gaida, līdz prezidentam iedos austiņas, kurās skanēs jautājuma tulkojums. Meri uz to perfektā angļu valodā paziņoja, ka gaida žurnālista jautājumu.

Igaunijas mākslinieku izstāde Rīgas Ārzemju mākslas muzejā 6.02.-6.03.1995.

1995. gada 6. februārī toreiz Rīgas pilī esošajā Ārzemju mākslas muzejā tika atvērta Igaunijas vēstniecības organizētā gleznu izstāde “Blended”. Gleznas ļāva iepazīties ar igauņu gleznotājiem Jāku Arro, Kārelu Kurismā, Lemmingu Nagelu, Tītu Pēsuki, Epu-Mariju Kokamegi un Mari Kurismā, muzikālo priekšnesumu sniedza Svens Grinbergs, kurš īpaši šim pasākumam bija komponējis darbu četriem zvaniem.

Latvijas Kultūras ministrs, arhitekts Jānis Dripe, atklāšanas pasākumā atzīmēja, ka notikums ir ievērojams un īpašs arī tādēļ, ka, apstākļu dēļ, vairākus gadus bija gandrīz pārtrūkusi pierasti ciešā kultūras apmaiņa starp abām kaimiņvalstīm. Izstādes “Blended” iedvesmotas, vairākas Rīgas mākslas galerijas nākamajos gados organizēja mākslinieku Lemminga Nagela, Kārela un Mari Kurismā un Tīta Pēsukes personālizstādes, savukārt vēstnieks Tomass Tīvels savas kadences noslēgumā tika ievēlēts par Latvijas Mākslas akadēmijas prestižās mākslas asociācijas B13 biedru par abu valstu kultūras kontaktu veicināšanu.

Fotogrāfijā:

Mākslinieki Kārels Kurismā, Epa-Marjia Kokamegi, Mari Kurismā, Lemmings Nagels un Tīts Pēsuke izstādes “Blended” atklāšanā Ārzemju mākslas muzejā, toreiz Rīgas pilī.

Igaunijas diplomātijas dižgara Ernsta Jāksona vizīte Rīgā viņa 90. dzimšanas dienā 1995. gada augustā.

Ernsta Jāksona diplomātiskā karjera sākās vēl skolas gados, 1919. gada 20. augustā kā izsūtāmajam zēnam Igaunijas Republikas vēstniecībā Rīgā, un turpinājās dažādos amatos līdz 1929. gadam, kad viņš pārcēlās uz Ameriku. Vēlreiz Ernsts Jāksons Rīgu apmeklēja 1995. gada 28.-30. augustā kopā ar vēstnieku Trivimi Vellisti.

Emocionālajā vizītē vēstnieks Ernsts Jāksons apmeklēja arī Igaunijas vēstniecību, kas tikko bija atgriezusies savā vēsturiskajā atrašanās vietā Skolas ielā 13, kur tā bija arī 1919. gadā, un tikās ar vēstniecības darbiniekiem, valsts ministru Gunāru Meierovicu, kuru viņš pazina jau no Amerikas laikiem, un Latvijas ārlietu ministru Valdi Birkavu, apmeklēja ASV vēstniecību un tikās ar vēstnieku Leriju Neperu, kā arī sniedza vairākas intervijas Latvijas presei. Emocionāla bija arī Jāksonu agrāko māju Pārdaugavā (Dreiliņu 3) un kapsētas, kur reiz bija Jāksonu kapu vietas, (Lielie Kapi) apmeklējums.

Jāksons atcerējās: “Rīgas pilsēta ir mainījusies, bet vecā daļa ir iepriekšējā, pilsēta kaut kā šķiet maza. Kā bērnam jau viss šķiet lielāks, nekā tas patiesībā ir”.

Fotogrāfijā:

Vēstnieki Trivimi Velliste, Lerijs Nepers, Ernsts Jāksons un Tomass Tīvels ASV vēstniecībā Rīgā

Igaunijas Republikas prezidenta Lennarta Meri un Helles Meri valsts vizīte Latvijas Republikā 1996. gada 23.-25. oktobrī

Reprezentablajā delegācijā bija iekšlietu ministrs Merts Rasks, Igaunijas Valsts kancelejas vadītājs Uno Vērings, ārlietu ministrijas valsts sekretārs Indreks Tarands, ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Marguss Leivo, sociālo lietu ministrijas valsts sekretārs Jāns Rītmans, Robežsardzes dienesta ģenerāldirektors Tarmo Keutss u. c.

23. oktobrī plkst. 12.00 Rīgas pilī bija oficiālā ierašanās ceremonija, kurai sekoja Lennarta Meri un Latvijas Republikas prezidenta Gunta Ulmaņa tikšanās.

Nākamajā dienā Latvijas prezidents Guntis Umanis prezidentu Meri iepazīstināja ar Kurzemi. Pirmā pietura bija Skrundā. Tur strādājošais radars novēroja 742 objektus visā Skandināvijā, līdz pat Grenlandes un Kanādas krastiem. Par radara lietošanu Krievija Latvijai maksāja piecus miljonus dolāru gadā. 1995. gada 4. maijā 12 sekunžu laikā tika nograuta Padomju karaspēka uzbūvētā jaunā un vēl jaudīgākā radara ēka. Ēkas vietā aug zāle, radioaktīvo atkritumu noglabāšanas vietā ir iestādītas priedes. Arī prezidenti Meri un Ulmanis tur iestādīja divus dižskābaržus. Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Lennarta Meri un Helles Meri kundzes pieņemšana par godu Latvijas prezidenta pārim.

Kurzemes vēsturiskajā galvaspilsētā Kuldīgā, kas atgādina Igaunijas Pērnavu vai Viljandi, Igaunijas prezidentu sveica pilsētnieki. Prasīja autogrāfus Meri grāmatās, dāvāja ziedus. Igaunijas prezidents bija gaidīts viesis, kuram par godu baznīcā notika koncerts. Apmeklēja arī unikālo Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju, kas atrodas par Kurzemes Šveici sauktā vietā. Vairākus desmitus hektāru lielais Pedvāles komplekss ir izveidots pēc skulptora Ojāra Feldberga iniciatīvas. Ir izstādīti desmitiem land-art darbu, tostarp arī Igaunijas mākslinieku darbi.

Latvijas Igauņu biedrības mājā bija tikšanās ar Latvijas galvaspilsētā dzīvojošajiem igauņiem, kuru kopā ir ap tūkstoti. Latvijas Igauņu biedrības māja tika pabeigta 1913. gadā. Biedrība tika nodibināta kā Rīgas igauņu izglītības un palīdzības sniegšanas biedrība. 1996. g. tur atradās arī Rīgas Igauņu skola. Skolā pēc prezidenta valsts vizītes palika globuss igauņu valodā un Igaunijas prezidenta portrets.

Fotogrāfijās:

IR prezidents Lennarts Meri Rīgas igauņu skolā ar globusu igauņu valodā

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri valsts vizītes noslēguma pieņemšanā Rīgas Latviešu biedrības mājā.

Prezidenti Guntis Ulmanis un Lennarts Meri, kā arī vēstnieks Tomass Tīvels